2013. gadā no 19. aprīļa līdz 1. maijam jau astoņpadsmito reizi notiks viens no ievērojamākajiem notikumiem visā Latvijas kultūras dzīvē – Starptautiskais Baltijas baleta festivāls „No klasiskas līdz avangardam.” Festivāls ir vienīgais baleta notikums Latvijā, kas pāris nedēļu garumā skatītājiem piedāvā pasaules klases dejotāju, horeogrāfu, baleta teātru un kompāniju priekšnesumus, apvienojot klasiskās tradīcijas ar laikmetīgo skatījumu.

Mērķis
Starptautiskā Baltijas Baleta festivāla mērķis ir bagātināt Latvijas kultūras dzīvi, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem profesionālus, kvalitatīvus pasaules slavenu dejotāju, horeogrāfu un kompāniju priekšnesumus, kur  apvienotas klasiskās tradīcijas ar laikmetīgo skatījumu.

Vērtības
Kvalitāte, daudzveidība, mūsdienīgums un pieejamība.

Apraksts
Starptautiskais Baltijas baleta festivāls tiek organizēts kopš 1996. gada pēc Latvijas baleta exprīmas Litas Beires iniciatīvas. Festivāla moto “No klasikas līdz avangardam” aptver visplašākās dejas mākslas izpausmes, ļaujot vienā laikā un dažkārt arī vienā telpā parādīt atšķirīgus, pat paņēmienos un iecerē pretrunīgus dejas mākslas priekšnesumus. Septiņpadsmit gadu laikā šī devīze ir sevi attaisnojusi, jo deja ik brīdi piedāvā jaunas iespējas, jaunas idejas un nebijušas formas. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla programmas septiņpadsmit gadu laikā Latvijas teātru apmeklētājiem piedāvājušas bagātu priekšstatu un zināšanu kopumu par dejas pasaules novitātēm.

Šo gadu laikā festivāla ietvaros Latvijā ir uzstājušās tādas baleta zvaigznes kā Ilze Liepa, Egle Špokaite, Ņina Hivarinena, Jorma Uotinens, Rasta Tomass, Alina Žoržeta Kožokaru, Anastasija Voločkova. Vadošie solisti un trupas ir piedalījušās no pasaules slaveniem baleta teātriem kā La Scala, Parīzes Nacionālais Balets, Anglijas Nacionālais balets, Vīnes Nacionālais balets, Maskavas Lielais Teātris, kā arī modernā baleta kompānijas no Dānijas, MBT, un Kulberga kompānija no Zviedrijas. Tādu horeogrāfu vārdi kā Jo Stromgrēns, Rafaels Kariko un Klaudija Martina, Anželēns Prelžokāžs, Matss Eks ir pierādījuši, ka arī dejā var ietvert daudzveidīgas mākslas formas, vienlaicīgi saglabājot dejas galveno uzstādījumu – emociju un domas paušanu ar ķermeņa un mūzikas valodu.

Festivāls pastāvēšanas laikā kultūras dzīvē ir atpazīstams ar savām tradīcijām. Tas ir regulārs un unikāls notikums dejas mākslā Latvijā ik pavasari. Atklāšanas koncerts tiek organizēts Rīgas starptautiskajā dzelzceļa stacijā. No vienas puses, dodot iespēju ikvienam iedzīvotājam rast priekšstatu un arī baudīt baleta mākslu, no otras puses, atklājot dejotāja, kā vienmēr ceļā esoša mākslinieka raksturu. Spilgtākais Festivāla notikums ir Galā koncerts, kur vienā vakarā piedalās Baleta pasaules zvaigznes, un klasiskā dejas elegance mijiedarbojas ar mūsdienu bezrobežu radošā gara iespējām laikmetīgā dejas saturā un tehnikā.

Viena no spilgtākajām Festivāla rakstura iezīmēm ir tā daudzveidība, kas izpaužas ne tikai dejā, bet visu notikumu klāstā, jo ir pārstāvētas vairākas mākslas formas. Papildus izrādēm tiek organizētas vizuālās mākslas izstādes, kino un meistarklases. 2012. gadā, sadarbībā ar Gētes institūtu tika demonstrēts leģendārās dejotājas un horeogrāfes Pinas Baušas dzīves stāsts Vima Vendersa režijā. Baleta Festivāls ir pierādījis, ka profesionāls mākslinieks ir daudzveidīgs, kā, piemēram, deju kompānijas „Beau Geste” mākslinieki, izrādot šovu-duetu dejotājam un ekskavatoram „Neparastais transports” pēc Dominika Buavē horeogrāfijas. Turklāt festivāls pozicionē sevi ne tikai kā elitāru notikumu, kas paredzēts šauram skatītāju lokam ar augstiem ienākumiem, bet aptver pēc iespējas plašāku auditoriju, organizējot izrādes dažādās Latvijas pilsētās. Festivāla tradīciju turpinājums ir iespējams, sadarbojoties visiem partneriem - māksliniekiem, valsts institūcijām, starptautiskām organizācijām un uzņēmējiem.

Mērķauditorija
Ņemot vērā koncertu dažādību, festivāla mērķauditorija ir plaša un daudzveidīga, tomēr pamatā tie ir sociāli aktīvie iedzīvotāji. Festivālu apmeklē arī interesenti no Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas pilsētām. Plānots, ka kopumā festivāla koncertus apmeklēs vairāk nekā 7 000 skatītāju.

Atbalstītāji un sadarbības partneri
Festivāla profesionālais mākslinieciskais līmenis, tā regularitāte, programmas daudzveidība, atvērtība inovatīviem meklējumiem, dalībvalstu plašā ģeogrāfija ir radusi atzinību starptautiskās institūcijās. Festivāla programmas izstrāde top sadarbībā ar ārvalstu vēstniecībām, Latvijas valsts un privātajām organizācijām. Daudzgadīga un uzticama sadarbība ir izveidojusies ar Rīgas domi, Kultūrkapitāla fondu, t//c Origo, Latvijas Dzelzceļu, Rīgas Brīvostu un Latvijas Mobilo telefonu. Kā arī liela atsaucība festivāla organizēšanā ir no Ziemeļu ministru padomes biroja, Francijas un ASV vēstniecībām, Gētes institūta. Festivāla publicitāti nodrošina plašs masu mediji loks, kā interneta ziņu portāli, žurnāli, laikraksti, radio un televīzija. Katru gadu festivālu atbalsta vairāk nekā 10 uzņēmumi un organizācijas, gan finansiāli, gan citu resursu veidā.

Tiksimies Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā !